Anrī Redlus dzimis Parīzē ebreju ģimenē, kurā bija desmit bērni un kas vēlāk apmetās Morel ielā Duā. Viņa vecāki bija bēguši no Polijas antisemītisma uz Franciju, ko viņi uzskatīja par cilvēktiesību zemi. Anrī bija īpaši tuvs savam brālim Fransuā: viņi dalīja vienu istabu, kopā gāja uz skolu, spēlēja bumbiņas, brauca ar velosipēdiem Karnē laukumā, spēlēja Tarzānu un nodarbojās ar vingrošanu. Pēc Vācijas iebrukuma 1940. gada maijā ģimene aizbēga no Duā, ceļojot cauri Normandijai un Bretaņai, līdz sasniedza Parīzi. 1942. gada 15. jūnijā Anrī tika arestēts Gestapo, kad policijas iecirknī saņēma obligāto dzelteno zvaigzni. Pēc tam viņa ģimene izklīda un slēpās laukos. Anrī tika internēts Pitiivjērā un 1942. gada 21. septembrī ar 35. konvoju deportēts uz Aušvicu. Viņš mira 1944.–1945. gada ziemas nāves gājienā.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu
