Blandina un Ričards Lēbi bija brālis un māsa, kas dzimuši Mutterstadtā 1878. un 1874. gadā. Kopā ar vecākiem Ludvigu Lēbu IV un Johanu Veilu viņi dzīvoja Untere Kirchstraße 2. Vēlāk Ričards Štutgartē apprecējās ar Luīzi Rotšildu; 1911. gadā piedzima viņu meita Leonore. Viņš kļuva par partneri uzņēmumā „Loeb & Wertheimer“ — lielā spirtu un liķieru ražotnē Štutgartē. 1936. gadā Ričards, Luīze, Leonore un Blandina aizbēga uz Amsterdamu. 1942. gada 3. decembrī Ričards, Luīze un Blandina tika deportēti uz Vesterborku. Blandina drīz tika nosūtīta uz Aušvicu, kur viņa nomira 1942. gada 15. decembrī. Ričards un Luīze vēlāk tika nogādāti uz Bergen-Belsenu. Ričards tur tika nogalināts 1944. gada 30. jūnijā. Luīze izdzīvoja “Zaudēto vilcienu” no Bergen-Belsen, bet nomira slimnīcā Rīsā 1945. gada jūnijā. Leonore vēlāk emigrēja uz Ņujorku, kur nomira 1974. gadā.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu
