Engelīna Sealtīla, Dāvida Sealtīla un Vilhelmīnes Vudstras otrā meita, piedzima Rechtboomsloot rajonā Amsterdamas centrā. Trūcīgajā ebreju ģimenē līdz 1910. gadam bija vismaz trīspadsmit bērni; viņu tēvs, dimantu griezējs, nomira 1924. gadā, bet māte - 1934. gadā. Holokaustu izdzīvoja tikai četri bērni. Engelīna, neprecējusies un, visticamāk, neizglītota, strādāja par kalponi un vēlāk par mājkalpotāju, bieži dzīvojot kopā ar māsām Rebeku un Klāru, kas abas bija pārdevējas. Viņa 1940. gadā dzīvoja Fernandes Nunes mājā, iespējams, kā mājkalpotāja. 1942. gada maijā viņa pārcēlās uz Zomerdijkstraat 23, no kurienes viņu deportēja uz Vesterborkas un pēc tam Sobiboras cietumu, kur viņu noslepkavoja divas dienas pēc viņas 52. dzimšanas dienas 1943. gadā.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu
