Ģimene Eisenhardt dzīvoja Blaricumā, Dwarslaan ielā 2. Vilijs Eisenhardt, dzimis Berlīnē 1885. gadā, bija ārsts. Pēc pirmās sievas nāves viņš 1924. gadā apprecējās ar Eimi Laviniju Imbergu. Viņu meita Sigrida piedzima 1926. gadā Ķēnigsbergā. 1937. gadā ģimene bēga no nacistiskās Vācijas un apmetās Nīderlandē, sākumā Hāgā, vēlāk Lārenā un Blarikumā. 1942. gadā viņi bija spiesti pārcelties uz Amsterdamu, kur pie viņiem pievienojās Vilija dēls Karls Vilhelms. Vili, Eimija un Sigrida 1943. gada 20. maijā tika nogādāti Vesterborkā un 24. augustā deportēti uz Aušvicu. Tur viņi tika nogalināti 1943. gada 27. augustā. Karls Vilhelms izdzīvoja piespiedu darbu Vughtā un Vesterborkā, slēpās un pēc kara atjaunoja savu dzīvi.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu
