Ellija piedzima 1937. gadā Liendenā un uzauga kā dzīvespriecīga meitene ar tumšām acīm un sirsnīgu izskatu. Tā kā viņas vecāki bija aizņemti veikala vadīšanā, par viņu galvenokārt rūpējās kalpone Judīte van den Berg, ar kuru viņai izveidojās cieša saikne.
Kad nacisti pastiprināja ebreju vajāšanu un viņas tēvs Hartogs bija spiests slēgt veikalu, ģimene nolēma slēpties. Tomēr Hartogs un viņa sieva Jēkaba uztraucās, ka viņu mazā meita nespēs tikt galā ar slēpšanās ieslodzījumu. Ticot, ka vācieši četrus gadus vecam bērnam nekaitēs, viņi pieņēma sirdi plosošo lēmumu slēpties bez Ellijas. Viņu cerības izrādījās veltīgas.
Ju cerības izrādījās veltīgas. 1942. gada augustā Liendenas mērs okupācijas karaspēkam paziņoja visu ebreju iedzīvotāju vārdus. Drīz pēc tam Elliju arestēja, deportēja caur Hāgu un Vesterborku un 1942. gada 17. septembrī, tikai četru gadu vecumā, nogalināja Aušvicā.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu
