Naktī Vācijas gestapo aģenti veic reidu vairākās mājās Tessenderlo un arestē Frederiku, Petrusu, Fransu, Albertu un Jozefu — visus pretestības grupas BNB dalībniekus. Apvainoti pretestības darbībās un slēpjošos cilvēku palīdzēšanā, viņi tiek deportēti uz Vāciju un nosūtīti uz dažādām darba un koncentrācijas nometnēm, no kurām neviens no viņiem neatgriežas.
Ieejot Buhenvaldes koncentrācijas nometnē, Petrus virs vārtiem izlasa vārdus „Jedem das Seine ”. Bet ko gan šis 18 gadus vecais jauneklis bija izdarījis, lai pelnītu tādu likteni? Kā velosipēdu mehāniķis viņš laiku pa laikam remontē velosipēdus un motociklus pretestības cīnītājiem un slēpjošajiem cilvēkiem, taču Gestapo nespēj atrast gandrīz nekādu citu iemeslu, lai viņu apsūdzētu.
Petrusa lielākais pretošanās akts ir viņa atteikšanās nodot savus draugus. Ne draudi, ne spīdzināšana nespēj piespiest viņu tos nodot, un viņa BNB (Beļģijas Nacionālās kustības) biedri ir dziļi pateicīgi par viņa drosmi, it īpaši ņemot vērā viņa jauno vecumu.
Brutālais piespiedu darbs galu galā izrādās pārāk smags Petrusam. Vairs nespējot strādāt, viņu ievieto transportā, kas paredzēts slimiem ieslodzītajiem. Mēs precīzi nezinām, kā viņš nomira, taču, visticamāk, viņš bija tik novājināts, ka neizdzīvoja ceļojuma laikā.
Petruša mātei viņa arests ir pilnīgs pārsteigums. Viņa neko nezina par viņa saistību ar BNB. Pēc kara viņa paliek viena: vīrs bija miris jau pirms kara, un vecākais dēls par savu atteikšanos runāt samaksāja ar dzīvību.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu
