Maurits Veils (1870, Hārlema), veikalnieku Niko Veila un Rozālijas Emrikas dēls, apguva konditora profesiju, iespējams, Ņujorkā. 1904. gadā viņš atvēra Patisserie Américaine Waterlooplein Amsterdamā, vēlāk atgriezās Hārlemā. 1906. gadā viņš apprecējās ar Helēnu de Vries (1880, Deventera). No 20. gadsimta 20. gadiem viņi dzīvoja Hārlemā, pēdējo reizi Eindenhoutstraat 45. 1942. gada augustā Mauritss bija viens no pirmajiem Hārlemas ebrejiem, kurus deportēja uz Vesterborku; viņa māja tika konfiscēta un izlaupīta. Helēna, kuras veselība bija vāja, palika Amsterdamā pie radiniekiem un saņēma medicīnisko aprūpi līdz deportācijai. Arī viņu 1943. gada februārī nosūtīja uz Vesterborku, pēc tam uz Aušvicu, kur viņu nogalināja. Maurits arī gāja bojā Aušvicā. Abi nāca no lielām ebreju tirgotāju un profesionāļu ģimenēm, no kurām lielākā daļa neizdzīvoja šoah.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu
