Jozefs (Lipe) Laufers ierodas Beļģijā 1910. gada 29. decembrī no Krakovas (Polija). Viņš dzimis 1894. gada 19. martā Podgožē (Krakovā), Salomona Jēkaba Laufera un Hēnijas Majersdorfas dēls. Viņš sāk strādāt dimantu rūpniecībā par slīpētāju. 1923. gada 6. martā Jozefs apprecējās ar Faniju (Frīmetu) Mandelbaumu. Fannija dzima 1894. gada 15. septembrī Trženbīnijā (Polijā) un 1906. gadā kopā ar vecākiem Čaimu Šmuelu un Čanu Marjem Mandelbaumu ieradās Antverpenē. Mandelbaumu ģimenē bija četras meitas un viens dēls. Fanijas vecākā māsa Berta kopā ar vīru emigrēja uz Vāciju. Viņas jaunākā māsa Rosa, kura gadu vēlāk apprecējās ar David Seifter, brālis Henri, kurš palika neprecējies, un jaunākā māsa Henriette, kura apprecējās ar Maurice Wolf, dzīvoja tuvu viens otram un vecākiem. Viņi uzturēja ciešu un sirsnīgu ģimenes dzīvi, kopīgi svinēja ebreju svētkus, svarīgus notikumus un kopīgas brīvdienas laukos vai piekrastē. Lauferu ģimene apmetās uz dzīvi Berchemā, Morpheusstraat 8. Abrahams Laufers, mīļi dēvēts par Aby, piedzima 1924. gada 20. novembrī. Viņš mācījās pamatskolā ebreju skolā Tachkemoni Antverpenē un vidusskolā Berhemas atēnā. Viņš bija talantīgs zēns ar asu humora izjūtu. 1942. gada vasarā Jozefs un Fannija tika arestēti vienā no lielajiem reidiem Antverpenē. Jozefu deportēja uz Aušvicu ar konvoju Nr. 6 (1942. gada 25. augustā) un Fanny - konvojā Nr. 8 (1942. gada 29. augustā). Beļģu tautības dēļ Abī sākotnēji tika pasargāts no deportācijas, taču viņu internēja Dossin kazarmās Mehelenā. Tur viņš oktobrī redzēja, kā aizbrauca viņa vecvecāki. 1943. gada jūnijā Abī tika atbrīvots kopā ar divām simts Beļģijas ebreju grupām. Šie atbrīvošanas gadījumi notika zem ievērojamu Beļģijas amatpersonu, tostarp karalienes Elizabetes, spiediena. Tomēr pēc desmit nedēļām Abī tika atkārtoti arestēts un 1943. gada 20. septembrī deportēts ar konvoju 12B. No vilciena vagona viņam izdevās nodot izmisuma un atvadu vēstuli, kas nonāca līdz galamērķim pie uzticama ģimenes drauga, kurš nebija ebrejs. Abija nāves vieta nav zināma: iespējams, ka viņš kopā ar ieslodzīto grupu tika nosūtīts uz Varšavu, lai attīrītu vāciešu iznīcinātā geto drupas. Mandelbaumu ģimene Antverpenē zinās tikai vienu izdzīvojušo pāri: Rosa, kura kopā ar vīru Dāvidu Seifteru un viņu meitām Editu un Noemi divus gadus dzīvoja slēptuvē nelielā dzīvoklī Antverpenes nomalē. Pēc kara viņi atjaunoja savu dzīvi Antverpenē, vienlaikus saglabājot dzīvu piemiņu par savu ģimeni, kas bija pazudusi uz visiem laikiem.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu