Andreass Storkels (1884-1945) dzīvoja Pleinstraat 127 un bija pensionēts dzelzceļa darbinieks, kad sākās Otrais pasaules karš. Kopā ar sievu Paulīnu Lefevru (Pauline Lefèvre) un meitu Annu viņš pievienojās Neatkarības frontes partizānu grupai Nr. 34.
Būdams Pirmā pasaules kara veterāns un ugunsdzēsējs, Storckels izvēlējās pievienoties pretošanās kustībai. Viņa māja Pleinstraat kalpoja kā pretošanās kustības komandpunkts. Viņš izplatīja pagrīdes avīzes, sniedza patvērumu tādiem ievērojamiem pretošanās kustības cīnītājiem kā Fransuā Damans un Godfrīds Dreensens, piedalījās sabotāžas operācijās un slēpa munīciju. Viņa māja kļuva par bruņotas pretošanās centru vācu okupantiem. Štorkels bija arī kaimiņš Hortensijai Damānai, kura, būdama jauna meitene, arī aktīvi piedalījās pretošanās kustībā.
1944. gada februārī Štorkels tika arestēts un ieslodzīts Breendonkas cietoksnī. 1944. gada 8. maijā viņš tika deportēts uz Buhenvaldes koncentrācijas nometni. Tur viņš mira piespiedu darba laikā sāls raktuvē 1945. gada 6. martā, nepilnas sešas nedēļas pirms atbrīvošanas. Viņš bija 60 gadus vecs un atstāja aiz sevis sievu, četrus bērnus un divus mazbērnus.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu
