Eppleru ģimene dzīvoja Mutterstadtā, Neustadter Straße 15, kur Isidors Epplers vadīja veiksmīgu lopu tirdzniecības uzņēmumu. Viņa dēls Jakobs, kurš arī nodarbojās ar lopu tirdzniecību, apprecējās ar Paulu Zīgelu; viņu dēli Heincs un Kurts uzauga Mutterstadtā. Pēc 1933. gada ģimene jutās arvien vairāk izolēta, un Heincs vēlāk atcerējās nacistu lāpu gājienus un to, kā viņu māja tika atzīmēta kā ebreju īpašums. 1938. gada augustā Jakobs, Paula un bērni ar ASV dzīvojošo radinieku palīdzību emigrēja uz Klīvlandu. Isidors palika mājās un vēlāk apprecējās ar Bertu Neu, savas pirmās sievas māsu. 1940. gada 22. oktobrī Isidoru un Bertu deportēja uz Gursu. Isidors tur nomira 1941. gada janvārī; Berta nonāca Marseļas emigrācijas nometnē, bet nomira 1944. gadā, pirms viņa varēja doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Heincs vēlāk vairākas reizes atgriezās Mutterstadtā un kļuva par nozīmīgu atmiņas un izlīguma balsi.
Jakobs Eplers, dzimis Mutterstadtā 1896. gadā, bija lopu tirgotājs, tāpat kā viņa tēvs Isidors. 1925. gadā viņš apprecējās ar Paulu Zīgelu no Eubigheimas; viņu dēli Kurts un Heincs piedzima 1926. un 1927. gadā. Ģimene dzīvoja kopā ar Isidoru un Bertu saimniecībā Neustadter Straße 15, kurā bija divas mājas, staļļi, dārzs un klēts. Jakobs Pirmā pasaules kara laikā bija cīnījies Vācijas armijā un lepojās ar savām medaļām, tostarp Dzelzs krustu. Pēc 1933. gada zēni kļuva arvien vairāk izolēti, jo nepiederēja pie Hitlerjugend. Ar Paulas radinieku palīdzību ģimene ieguva ASV vīzas un 1938. gada augustā pameta Eiropu uz Queen Mary , apmetoties Klīvlandā, Ohaio štatā. Jakob un Paula smagi strādāja, lai atjaunotu savu dzīvi. Kurt un Heinz vēlāk dienēja ASV armijā, kļuva par uzņēmējiem un izveidoja veiksmīgu tekstilrūpniecības uzņēmumu.
Šis stāsts ir tulkots automātiski un var saturēt kļūdas. Rādīt angļu valodas tekstu
