Kāpēc tos sauc par klupšanas akmeņiem (Stolpersteine)?

‘Stolperstein’ vācu valodā nozīmē ‘klupšanas akmens’. Holandiešu valodā cilvēki bieži saka ‘struikelsteen’. Nosaukums sākumā šķiet dīvains, jo uz šiem akmeņiem patiesībā nepaklūp. Katrs no tiem ir betona bloks, aptuveni 10 x 10 x 10 centimetri, ar bronzas plāksni virspusē, un plāksne ir ieklāta līdzeni ar ietvi. Stolperstein daudzskaitlis ir Stolpersteine. Franciski lieto arī terminu pavé de mémoire.

Ko nozīmē nosaukums

Nosaukums attiecas uz to, ko akmens dara ar lasītāju, nevis uz ķermeni. Vācu mākslinieks Gunter Demnig, kurš radīja projektu, saka, ka cilvēks klupst ar galvu un sirdi. Lai izlasītu vārdu, jānoliecas līdz ietvei. Projekts neuzskata par pārkāpumu, ja nejauši uzkāpj uz akmens. Lielākā daļa cilvēku, tiklīdz tos pamana, vienkārši apiet akmeņus.

No kurienes radās ideja

Demnigam ideja radās 1992. gadā. 1992. gada 16. decembrī viņš pirmo akmeni uzlika vēsturiskās Ķelnes rātsnama priekšā. Tas atgādināja par 1942. gada rīkojumu deportēt sintus un romus uz Aušvicu. Pirmie akmeņi atsevišķiem cilvēkiem tika ieklāti Ķelnē 1995. gadā un Berlīnes-Kreicbergā 1996. gadā, sākotnēji bez oficiālas atļaujas. 1997. gadā pirmie oficiāli apstiprinātie akmeņi tika ieklāti Sankt Georgenā, netālu no Zalcburgas Austrijā. No 2000. gada Ķelnes pilsēta deva atļauju, un projekts no turienes auga.

Teiciens un liela ideja

Demnigs bieži citē teicienu no Talmuda: cilvēks tiek aizmirsts tikai tad, kad aizmirst viņa vārdu. Katrs akmens nes vienu vārdu. Projektu bieži dēvē par lielāko decentralizēto piemiņas vietu pasaulē, jo akmeņi atrodas daudzās vietās, nevis vienā centrālā vietā.

Klupšanas slieksnis

Vietās, kur bija ļoti daudz upuru, projekts izmanto Stolperschwelle jeb klupšanas slieksni. Tā ir gara bronzas josla ar vienu tekstu visai grupai. Arī tā atrodas zemes līmenī, tāpēc, lai to izlasītu, jānoliecas.

Tuvākos akmeņus varat atrast Stolpersteine.app kartē.