Vai uzkāpt uz Stolperstein ir necieņa?

Projekts neuzskata par pārkāpumu, ja nejauši uzkāpj uz Stolperstein. Akmeņi ir ieklāti līdzeni ar ietvi, tāpēc cilvēki pāri tiem iet. Lielākā daļa cilvēku, tiklīdz tos pamana, apiet akmeņus. Vai pāriešana pāri tiem ir necieņa, par to cilvēki nav vienisprātis.

Gunter Demnig, vācu mākslinieks, kuram ideja radās 1992. gadā, saka, ka fiziski uz akmeņiem nepaklūp. Cilvēks klupst ar galvu un sirdi. Lai izlasītu vārdu, jānoliecas. Stolperstein vācu valodā nozīmē ‘klupšanas akmens’.

Akmens atrodas pirms pēdējās mājas, ko persona brīvi izvēlējās, pirms viņa tika piespiesta pārvākties, doties slēptuvē vai tikt arestēta. Dažkārt tā ir darbavieta vai skola. Ieklāšanā, kas bieži ir neliela ceremonija ar radiniekiem, kaimiņiem un skolēniem, vārdi tiek nolasīti skaļi un bieži nolikti ziedi. Demnig bieži citē teicienu no Talmuda: cilvēks tiek aizmirsts tikai tad, kad aizmirst viņa vārdu.

Ko saka atbalstītāji

Atbalstītāji atbild, ka garām paejot nav necieņas. Viņi saka, ka akmens mērķis ir tieši noliekties, lai izlasītu vārdu. Daudzi radinieki arī paši lūdz akmeņus.

Kāpēc forma ir strīdīga

Ne visi piekrīt šai formai. Charlotte Knobloch, ilggadējā Minhenes ebreju kopienas vadītāja, iebilst, ka upuru vārdi atrodas uz zemes, kur cilvēki staigā pāri. Viņa ir pazīstamākā projekta kritiķe.

Ko jūs varat darīt

Lai izlasītu tekstu, noliecieties pie akmens. Teksts parasti sākas ar ‘HIER WOHNTE’ vācu valodā, ‘HIER WOONDE’ holandiešu valodā vai ‘ICI HABITAIT’ franču valodā, un tas nozīmē ‘šeit dzīvoja’. Pēc tam seko vārds, dzimšanas gads un tas, kas notika. Ja akmens ir bojāts, paziņojiet vietējai grupai vai pašvaldībai.

Kopš 2019. gada Eindhovenas fonds Stichting 18 September uztur Stolpersteine datubāzi Nīderlandē un Beļģijā. Daudzus gadus lielāko daļu akmeņu ieklāja pats Demnigs. Ja zināt vairāk par personu, piemēram, fotogrāfiju, stāstu vai labojumu, varat to nosūtīt fondam adresē [email protected].

Atrodiet tuvumā esošos akmeņus Stolpersteine.app kartē.